No ASV dodamies uz Dienvidameriku un pirmaa musu pieturas vieta shaja milzigaja kontinenta ir Peru. Taa kaa esam lasijusi ne visai labas atsauksmes par taas galvaspilsetu Limu, lidojam uzreiz uz Cusco. Lidostaa visapkart dzirdama spanju valoda, kas jau liek aizdomaties vai bez spanju zinashanam kur talak tiksim. Ierodoties Cusco, esam patikami parsteigti - Cuzco ir tiesham skaista un burviga pilsēta, kas atrodas saulainaa ielejaa un kuraa, staigaajot pa brugakmens ielaam var baudīt veco Inku, spāņu un Kolonialas kultūras maisījumu. Bet pie Cusco ir ´japierod´ - pilseta, kas atrodas 3400 m augstuma virs juras limena un kura visas ielas iet tik uz augsu (vai leju) ik pa bridim ir jaapstajas, lai ievilktu elpu, jo divaina ir sajuta, ko veicina lielais augstums. Jau ieprieks esam lasijusi, ka vietejie pret ´altitude sickness´ ciinaas, kozlajot Coca lapas vai dzerot coca teeju, tadel tas ari ir pirmais, ko izdaram, ierodoties musu vienkarsaja bet jaukaja hosteli, t.i.iedzeram sho teju. Velak daudz vietejos redzam ar taa kaa piepampushiem vaigiem, bet tad jau saprotam, ka tiem pilns vaigs piebaazts ar coca lapaam (Coca lapaam joprojam ir nozīmīga loma tradicionalajas Andu kulturas, jo taas satur daudz vielu, t.sk. kokaīnu, kas ir spēcīgs stimulants, kas ipashi svarigi ir kapalaajot pa milzigajaam kalnu nozgaazem vai nesajot lielos smagumus uz muguras - atliek tikai nobrinities, kadus smagumus - dazbrid tie sasniedz 70kg, kas ir divi cementa maisi - vecie onkulishi vai tantinjas dazkart pat skriedami, nes uz savaam muguraam. Tacu, kaa mums velak paskaidro vietejais, lai izgatavotu 1 g kokaina ir nepieciesams 5 kg so lapu, ka ari tad vel tiek pievienots daudz dazhadu kimisko vielu, kas ari dod narkotisko efektu).
Istu ´Dienvidamerikas´ sajutu rada Quechua tradicionalie terpi, kas daudzkur redzami muguraa sievinjaam, kas sev uz muguras uzsejusas mazos bernus kraasainaas segaas.
Tacu jau Cusco pilseta izjuutam, ka vietejie te iemanijusies, kaa no turistiem visos iespejamos veidos iegut naudu..galvenais laukums ir pilns ar maziem puikaam, kas piedaavaa iegadaties ´vinu zimetas gleznas´, kas gan visiem ir vienaadas, kaa ari piedaavaa notirit tavas kurpes (Ieva:ari mes gandriz tiekam apmulkoti, jo piekritam uzstajiga puisha piedavajumam pa 1 soli (16 santimiem) notirit manas nu jau pa 11 menesiem diezgan nodilushaas botas - puisis saak vilkt aaraa dazhadus ´brinumlidzeklus´ un lauzita anglu, vairak spanu, valoda stasta mums par to lieliskajam ipashibam un to, ka apavi buus kaa jauni - mes tik smejamies un laujam vinam darit savu darbu un driz jau pirmaa bota iegust savu sakotnejo izskatu, tacu, kad puisis jau ir sacis tirit otro kurpi, tas izvelk no savas kabatas lapinju un to iedod man. Nepatikams mums ir parsteigums, kad ieraugaam, ka uz lapinas ir sarakstitas cenas dazhadiem ¨apavu´ tirisanas veidiem - un var secinat, ka man butu jamaksa 20 soles jeb vairak ka 3 lati par sho lielisko pakalpojumu...Edgars puisim megina teikt, ka nevar mainit cenu, kad darbs jau gandriz padarits - uz ko pusis ar roku noraada uz vieteejo valutas mainjas punktu (jo laikam no teiktaa saprot, vai ari grib saprast tikai vienu vaardu ´mainja´), bet nu taa kaa tas mus galigi neiepriecina un, ja ari sakuma bijam domajusi puisim iedot vairak par prasito, tad tagad iedodam vienu soli un dodamies prom - viena bota gan paliek puspabeigta - tachu vienalga tai dienaa liekas, ka visi vietejie skataas uz manaam botaam, jo taas diezgan gan nedabiski spiid un laistaas).
Ik uz stura redzamas ari ´turisma agenturas´, kas piedava kalnu pargajienus uz Machu Picchu - tik nekur nav cena akmenii iekalta, kas nozime, ka par to ir jakaulejas un ari agenturas izvele ir tiira laimes speele, jo ka arvien vairak velak parliecinamies (un ko ari cti celjaa satiksies mums saka), ka peru cilvekiem nevar ticet. Protams, to negribas apgalvot par visiem shis valsts iedzivotajiem, jo vairak jau sanak saskare tieshi ar turisma nozare iesaistitajiem, kas ari ir tie, kas velas arzemniekus apmulkot. Tachu, jaa, gandriz 100% gadijumu, tas ko turisma agenturas raadas savaas bildes, vai tas, ko autobusu kompanijas stasta, neatbildis patiesibai..un katra, protams, apgalvo, ka tikai tai ir tas ´istais´celojums vai tas labakais autobuss, bet nu savaa zinjaa, tas to visu lietu padara interesantaaku, it seviski tapec, ka tiesham arvien vairak parliecinamies, ka ´anglu valodas zinashanas´ te ir luksus lieta un ari tada zinja nezinam, ko esam sarunajushi:)!
Galu galaa ari mes izlemjam doties shaja 4 dienu pargajiena pa kalniem uz Machu Picchu, jo cena nav augstaka par to, ko mes samaksatu, pashi iegadajoties vilcienu biletes turp un atpakal uz Machu Picchu un dodoties turp vienas vai divu dienu brauciena.
Un kaa velak uzzinam, jau paarunajot ´celojuma cenu´ ar parejiem grupas biedriem - secinam, ka esam samaksajushi to zemako - un visvairak visi uzjautrinamies par amerikanieti, kas samaksajusi gandriz dubultaa, tacu galu gala, jau braucot majup, autobusaa vinai naakas sedet uz spaina, nemaz jau nerunajot par triszvaigznu viesnicam, kas vinai tika solitas. Un ari izbraukshanas rita saprotam, ka visi cilveki, kas bijusi dazhadas agenturas, satiekas vienaa grupaa utml:)
Bet nu tiesham jaatzist - tas bija lieliski....grupa bijam 14 cilveki...mes...2 chilietes, 1 melnaa amerikaniete no san francisko, 2 francuzhi (franchu meitene, kaa pashaas beigas uzzinam, ir aktrise, kas visu padarija vel jautraku), 1 kanadieshu meitene, iiriete un vinas virs australis, kas tikko apprecejusies un pametushi darbu londona un celo vairakus menesus, lai nogaiditu , kad irijaa saks uzlaboties situacija un atgrieztos maajaa...un jaa un vel viena ´ista´ vaciete - ista taadaa zinaa , ka visam ´´nebushanam´´ piegaaja kaa jau ista vaciete un vinas grieku draugs. Velak nakas atzists, ka tieshi forshie grupas biedri padarija visu so pargajienu tik neaizmirstamu un jautru un ari jau velak (ari tagad kad esam Bolivija) biezhi kaut kur celja tiem ´uzskrienam´ un kopa kaut ko uzsakam. Visu ´pasakumu´vadija vietejais gids.Pirmaja diena mes tiekam uzvesti ar autobusu vel augstak kalnos un tad no 4300 m augstuma dodamies ar velosipediem uz leju 50 km....skati bija neaprakstami un jaminas nebija - tikai jabremzee uz likumiem.Franchi pamanijas ari iestiprinaties ar vietejiem stiprajiem dzerieniem un apbrinojama bija vinu bezbailiba doties talak uz leju pa likumaino celju liela atruma. Pirma naksnosanas vieta - maza pilsetele nekurienes videe, kur jau saakas pirmie odu (jeb sand fly) uzbrukumi un taa sauktais hostelis ir loti vienkars, ar tekoshu tualeti arpusee, kas nelauj gulet (bet smiekligi bija meginajumi to sataisit) un zurkam, kas skraida pa beniniem. Otra diena bija visgrutaakaa un iet 19 km, kas pa kalniem un lejaam bija janoiet shaja diena, iesakam jau ar saullektu, jo kaa velak saprotam, saule te cepina pamatigi ..vienu briid, kad jakapj 500 m uz augshu, skiet jau, ka nu viss - vairak nevaram un visi esam pamatigi parkarsushi, bet nu iespaidigie skati bija shii gajiena verti...viens no celja posmiem bija ari pa seno inku taku un chiliete, kurai bail no augstuma, bija neapskauzhama situacija, ejot pa tacinu gar aizas malu. Bet nu vakaraa noklustam karstajos avotos augsto kalnu ielenkuma, un sajuta ir neaprakstama. Nu jaa un otraas nakts ´hostelis´ir vel vienkarsaks kaa pirmaja nakti - tas drizak atgadina darza majinu, bet nu taa kaa nogurums ir liels, tad par parejo ir vienalga, ka tik tira gulta! Treshaja diena turpinaam gajienu, kas liekas bezgaligs, jo ejam pa vilciena sliedem un vakara, noklustot pilseta pie Machu Picchu, vienkarsais hostelis ar karstu dushu liekas kaa 5 zvaigznu. Vakarinas ari ir ´jautras´, jo kafejnica izradas, ka visi esam apsedushies uz nesen krasotiem kresliem un atkal jau varam parsmieties, kad franchu meitene un velak ar vaciete ´cinas´ar apkalpotajam. Un kaut pargurums ir liels un skiet, ka kajas vairs nevar pat pakustinat, nakamaja rita ir jacelas jau cetros, lai tiktu to 400 starpaa, kam atlauts uzkapt staavos 360 m lidz Wayna Picchu kalna virsotnei, kur savulaik dzivojis Macchu Picchu augstakais priesteris. Bet nu ari rindaa gan uz autobusu, gan Machu Picchu naakas cinities ar citiem arzemniekiem, kas megina tikt priekshaa. Bet nu esam 350. un tiekam ari pasha augshaa, un velreiz tik japabriinaas kaa senie inki te cauram dienam vareja kaapeleet un skraideleet. Jaa un viens no jaunajiem septiniem pasaules brinumiem - Machu Picchu jeb seno inku pilsetas drupas kalnu ielenkumaa tiesham ir kaut kas un liekas neticami un nereali, ka taadaa augstumaa inki to visu sabuvejushi.
Un tad jau esam atpakl Cusco un sajutas ir kaa atgriezhoties zinaamaa un patikaamaa vietaa un paliekam uz paris dienam vel te un to daram pareizaja laika, jo, izejot uz ielas sestdienaa, un noejot pa mazajam ielinam uz centralo laukumu, parsteidz lielais lauzhu daudzums un parade, kas dodas apkart laukumam un vieteja vadiba, kas sezh pie galdina!Vietejie visapkart spridzina petardes un sajuta nedaudz kaa padomju laikos. Bet mums paveicas vienaa zinja - pateicoties shim pasakumam ari visaas katedraales notiek svetku dievkalpojumi un tada veida tiekam tajas visaas ieksha nemaksajot - preteja gadijuma par katru ieeju jamaksa vismaz 5 dolari. Un katedrales te spanji sacelushi varenas un zeltitas un sudrabotas. Un, ieejot vienaa no katedralem, mes juutamies, kaa ieradushies uz kaadu greznu pasakumu - viiri viloetos teerpos puush taures, un priekshaa vairaki citi viiri tur rokaas taadu kaa altari un shuupo to un vel visam pa vidu kuup duumi.
Talak dodamies uz Puno pilsetu (pa celjam autobusa viens vietejais sak ar mums sarunu un kaa jau parsti atliek tik pateikt viniem vienu teikumu spanju valoda un tie uzsak sarunu, lai ari meginam teikt, ka nesaprotam - vins turpina un acimredzami megina dot mums padomus, kurp talak doties - dalju no taa saprotam, bet dalja taa ari paliks neuzzinata), kas tiesham atbilst tam, kaa taa tiek raksturota - pilseta, kuraa nav ko darit. Bet nu japaliek uz vienu nakti te ir, jo no shejienes ar laivu talak dodamies uz floating islands (peldoshas salas), kas atrodas Titikakas ezeraa -augstakajaa pasaulee (skiet viss shaja pasaules malaa ir ´´augstakais´´ - ari daudzam estuvem tas tiek izmantots kaa marketinga triks - augstakais italju restorans utt ). Pirmaja sala dzivo Uros cilveki - un ta tiesham ir unikala vieta -sala, kuras pamats veidots no tadiem kaa kuudras gabaliem un pa virsu tam tiek klaatas sausas niedres, kas ari seit tiek lietots kaa ´buvmaterials´ eekam. Vietejie iedzivotajie te teerpjas loti spilgtos teerpos, bet nav brinums, ka daudzi te mokaas ar reimatismu, jo gulj jau vinji tikpat kaa uz udens. Un kaadai laivai vai kugitim pabraucot garam, sajuta ir, ka atrodies udeni, jo salas pamats viegli suupojas. Tachu ari te turisms ir nemis savu virsroku, jo viss,ko salas iedzivotaji te dara, ir - uznem turistus un tiem izraada savu iedzivi...sievas vel brivaja laika darina rokdarbus, tachu viri vairs zvejaa nedodas. Un nesezonas laika, kad to turistu nav tik daudz, pastav ¨nerakstits likums¨, ka vienu nedelju laivas dodas uz vienas salas pusi un nakamo nedelju uz otras salas pusi. Otraja salaa, kurp aizdodamies, tas pats attiecinaams un ¨restoraaniem¨, kas saslieti visaas malaas - vienu nedelju turisti tiek vesti ¨launagaa´ uz vieniem, nakamajaa uz otriem. Tik kartejo reizi jau jajutas ¨nepatikami¨ parsteigitem, kad par vienkarsu launaga ¨menu¨ te tiek prasita gandriz divkarsha cena kaa pilseta. Ar gidu sarunajam, ka needisim zupu - tikai otro - un sakam, ka maksasim mazak - gids piekrit. Tachu, kad vietejais salas iedzivotajs nak velak iekaset naudu, vins ilgi stav pie mums aiz muguras un diidaas un briinaas, ka esam samaksajushi mazaak un isti nevelas taa to pielaut. Bet nu parak viegli viniem taa nauda skiet pedeja laika ir nakusi un kaa vairaki pa celam sastaptie secina, vini isti nepadomaa par to, ka musdienas visi raksta atsauksmes internetaa utml utml un ka tomer ir jarupejas ari par pakalpojumu kvalitati.
Jaa, vel no Peru....kad devamies majup no Machu Picchu, vilciena stacija peksni izdzirdam latviesu valodu - kas skan divaini un sajuta ir divaina, jo latviesi nav dzivee sastapti nu jau gandriz gadu. Taa ir kada celotaju grupa no Latvijas, kas peksni saskrien mums apkart un saak mums uzdot jautajumus un midzina ar zibsupuldzem:) Un, protams, apgalvo, ka Latvija tagad dregns un tur nav ko meklet....bet ko lai saka - Latvija paliek Latvija:)
