Ierodoties Bolivija no Peru, jau celjaa uz pirmo apstashanas vietu - augstako galvaspilsetu pasaule La Paz (3660 m virs juras limena) - sagaida parsteigumi. Uz celja ik pa laikam redzami rinda salikti akmeni - kaa noprotam - vel pirms neilga laika vietejie iedzivotaji (maala buudinju iedzivotaji) te ir blokejusi celus, tada veida meginot pret kaut ko protestet - bet musu autobusa soferis priecigs smaida, jo acimredzot sodien blokades ir beigusas (jo kaa ieprieks jau esam dzirdejusi - blokets cels - taa te ir biezha paradiba). La Paz - pirmais iespaids, ieraugot pilsetu no augshas, tuvojoties ar autobusu, ir maldinosh. No taluma - skaista, ar sniegotu kalnu virsotnem fona, bet, ieraugot pilsetu tuvumaa, saproti, ka te netiriba un nabadziba valda uz katra stura (kaa apliecinajums faktam, ka Bolivija ir DAmerikas nabadzigaka valsts) - simtiem vai pat tukstoshiem ubagu, tik pat, ja ne vairak, kurpju tiritaju - uz ielam var nopirkt jebko - lampas, tualetes podus. Stendi, kur tirgo dzeramos un uzkodas, ir ari telefona budinas bez budinjam - tikai ar vienkarsiem telefona aparatiem. Sakuma nevaram saprast, kapec shajas DAmerikas valstis tik loti izplatitas ir telefona kabines (jeb seit La Paz - telefona aparati uz ielas), kas atrodamas katra veikala (nemot vera, ka te veikals vai veikalins ir katras otraas durvis) - ja cilvekiem nav majas telefoni -tad kam tie zvana no sim kabinem - tachu velak noskaidrojam, ka zvanit no shim kabinem ir letak - zvanit no majam ir loti dargi. La Paz atrodas ari pasaule augstakais golfa laukums, kur bumbinas lido talak, jo gaiss te ir ¨retaks¨. Si vieta ir majvieta pasaules bistamakajam celjam jeb ¨Death Road¨ (videji 1 transporta lidzeklis nedelja iekrit aizaa) un taa ari te ir viena no turistu atrakcijam - doties pa so celu lejup ar velosipedu. Tacu, taa kaa kaut ko lidzigu jau esam izbaudijusi Peru, celja uz Machu Pichu, nolemjam so izbraucienu laist garam. Velak, dzirdot atsauksmes no citiem celotajiem, secinaam, ka esam darijusi LOTI pareizi, saja brauciena nedodoties - jo dzirdam stastus, kaa viena izraelu turiste nokritusi 20 cm attaluma no aizas un lauzusi roku, kaadam citam visa seja bijusi asinaina utml utml - tikai atliek secinat, ka kas taads iespejams tikai shaja valsti, kur vismazak velies noklut kada no sis valsts medicinas iestadem - labak nemaz neiedomaties, ko tas nozime. Shaja pilseta ari satiekam jau ieprieks pa celam satikto daanju gimeni (vecaki un divi berni 16 un 18 g.veci) , kas pardevusi savu maju Danija un celjo 10 menesus apkart pasaulei. Tevs, budams liels policijas prieksnieks Danija, ir izdarijis savus secinajumus - saja valsti policisti tev nesteigtos paliga, ja kas atgaditos. Kopa ar viniem pavakarinojam un nolemjam satikties jau nakamaja pieturas vieta - Uyuni, Bolivijas dienvidos. Tachu satiekamies jau atrak - vilciena uz Uyuni - brauciens ilgst 10 stundas un jau driz vien vagons ir pilns ar putekliem, jo lietus skiet te nav redzets ilgi, parak ilgi. Peksni pa logu paveras nereals skats - tukstosiem flamingo - un, kad tie uzsak lidojumu, tad skats ir vel iespaidigaks, jo tad redzama to spaarnu spilgti oranzhaa kraasa. Velu nakti ierodamies nelielaja Uyuni pilsetina, kas, budama neliela, tachu mieriga, skiet daudz pievilcigaka par skaljo La Paz. Jau nakamaja diena atrodam vietejo (vienu no retajiem, kam ir nelielas anglu val zinashanas), kas mus kopa ar danju gimeni ved brauciena uz sals tuksnesi - 12 000 km2 viena vieniga saals. Sajuta seit sireala - it ka mes butu vienigie uz pasaules, jo visapkart liels klusums; tuvuma (un taluma) nav manama neviena dziva (vai nedziva) dvesele un, nonemot saulesbrilles, acis zilbst. Tik peksni - tuksnesa vidu - ieraugam salu, kas pilniba klata ar kaktusiem (garakais no tiem -. 12 metri un vecakais ap 1000 g.) un no kuras paveras lieliski skati. Vietejais mums ari pastasta, kaa pagajusho gad nesaprotamu iemeslu delj te tuksnesi liela atruma saskrejushas 2 automasinas (kas skiet vel nesaprotamak, redzot, ka te nav taada noteikta celja, bet ir milziga platiba, pa kuru vari braukt) un 10 arzemju turisti gajushi boja. Nav iemesla sai pilseta uzkaveties vel mirkli ilgak, tadel jau nakamaja riitaa dodamies 8 stundu brauciena uz Potosi - savulaik bagatako Latinamerikas pilsetu. Brauciens autobusa, kura esam vienigie arzemnieki, ir ¨aizraujoshs¨ - kaut autobusa visas seedvietas jau ir aiznemtas ar vietejiem (t.sk.sievaam stripainajos brunchos un ar lielam cepurem), kam rokas pilnas ar koka lapu maisiniem un vaigi jau piebaazti ar koka lapam (braucienam tie ir gatavi) - autobuss turpina ik uz stura piestat un driz jau skiet, ka vietejie kaps viens otram uz galvas. Brauciens pa kalnaino GRUNTS celu tiesham ir skaists un interesants, jo daba un dzivnieki (lamas, alpakas utml, ezelishi, kalnu kazas) te spej parsteigt ik mirkli, bet kapt ara no autobusa un ilgak uzkaveties shajas maalu budinjas ar salmu jumtiem, kur logus klaj bieza puteklju karta, atklati sakot, negribetos. Tacu jasecina viens - sie vienkarsie ¨lauku¨ iedzivotaji ir nenoliedzami draudzigaki par lielpilsetu ´mahinatoriem´ - tie sveicinas, iekapjot autobusa, smaida, sezhot uz keblishiem autobusa ejaa, un megina uzsakt sarunu (protams spanju valoda), kam netrauce ar koka lapam piebaztie vaigi. Potosi - pilseta, kuru turisti apmeklee viena iemesla delj - te 4100 metru virs juras limena nekurienes vidu atrodas kalns Cerro Rico jeb Bagatais kalns, kura iekshienee slepjas raktuves ar 300 shahtu tiklu vairaku simtu kilometru garuma. Tas ir pasaule lielaakaas open-cut tipa sudraba raktuves, kur 300 kolonizacijas gadu laika necilvecigos apstaklos lidz navei ir tikusi nomociti vairak par 8 miljoniem indianu un Afrikas vergu. Raktuves apmeklet dodos tikai es (Edgars). Sudrabs gan vairs sheit ir atrodams tikai minimalos apmeros, bet raktuvees joprojam atrodamas citas ruudas. Gids pastasta, ka biezi vietejo mers ir pilns un tie riko nemiera pilnus gajienus uz valdibas ekam galvaspilseetaa - sadi nemieri Bolivija klust arvien biezaki. Pirms mes dodamies ieksha raktuves mes piestajam vieteja tirdzina, kur mums jaiegadajas suveniri prieksh stradniekiem - koka lapas, cigaretes, kola, alus un dinamits. Jau ieprieks zinaju, ka apstakli raktuves ir traki, bet tie izradijas sausmigi. Mes apmeklejam vienu no 300 darbojoshajam raktuvem, kura strada pari pa 200 darbinieku. Un uzreiz saprotam, ka mums te nevajadzetu nemaz but - raktuvee, kur notiek aktiva darbiba, raktuvee, kas neatbilst nekadiem drosibas kriterijiem - pat Bolivijas drosibas kriterijiem ne - ja te taadi vispar ir. Stradnieki te pavada 7 dienas nedelja, 12 stundas diena - dzivo lidz apmeram 50 gadu vecumam - parasti to naves celonis ir kada no plausu slimibam vai saindeshanas, jo visu dienu tiem ir saskare ar dinamitu, cianidu un citam toksiskam vielam. Raktuve patiesiba ir vulkans un taja visu laiku ir jutama sausmiga sera smaka. Mes dodamies pa saurajam ejam 2 km dziluma - izvairoties no ratinjiem, kas tiek vesti pilni ar sudrabu, cinku, alvu un svinu. Esot tur ieksha tikai neilgu laiku, jau sac ilgoties pec svaiga, veesa gaisa un saules! Un tad pienak laiks dinamitam. Taa spridzinasana ir loti vienkarsa - saakumaa urbj ar 1,5m garu urbi sienaa apmeram 11 caurumus un tad ir nepieciesamas tikai 3 lietas : nitroglicerins, degstrikis un aizdedze (viss tas 11 gab, lai aizpildiitu katru ieprieksh perforeeto caurumu). Tas notiek katru dienu tikai divas reizes dienaa - plkst 12.00 un plkst 17.00, jo visi Boliviesi ir ticiigi augstaakiem speekiem, taapeec tos driikst trauceet tikai divas reizes dienaa! Kad pulkstenis sit plkst 12.00, mees jau esam kaadus 200m attalumaa no perforaacijas vietas un tad viens peec otra atskan 11 milziigi spraadzieni - sajuuta, ka viss kalns sabruks, jo zeme zem kaajaam notriic. Veelaak arii muusu vieteejais gids demonstree dimiita spraadzienu tuvplaanaa - atklaataa laukumaa vinsh samaisa 3 iepriekshmineetaas nepiecieshamaas lietas un aizdedzina degstriki! Pats tikai nosaka: ¨spraadziens vareetu buut peec 3 minuuteem!¨, kad dot fotograafeeties ar degoshu dinamiitu rokaas (foto ieksh flickr.com). Izklustot no raktuvem, ir viela pardomam. Un tad jau mes dodamies 11 stundu brauciena (ieprieks gan tika runats par 10 stundam) uz Argentinas robezhu...skiet, varbut tikai viena stunda no visa brauciena ir pa asfaltetu celju. Piemineshanas verts ir viens cela posms - prieksa zime -cels slegts remontam, jaapbrauc pa labo pusi, un, kad paveramies uz labo pusi, tad brinumi ir lieli - apbraucamais cels ir pa upes gultni. Labi, ka te ir ´dry season´ un lietus kadu laiku nav lijis, tacu vienalga - upee udens dazbrid ir lidz celiem un pabraucam garam vienai vieglajai masinai, kam izskatas, ka kads laiks te vel bus japavada. Bet nu ari sis cels ir veiksmigi pieveikts un autobusa iepazistamies ar puisi no Buenos Airesas, kura izbrins par so visu liecina, ka vina teiktais par Argeninas labajiem celiem un lielisko autobusu satiksmi varetu but taisniba...nevaram jau sagaidit....Bienvenido a Argentina!
