Nu taa...nedaudz vairak kaa menesi ilgais celojums "apkart" lielajam kontinentam ir nosledzies un gruti ir kaut ko uzrakstit, jo tik daudz ir ko rakstit un to iespaidu ir tik daudz, ka pat gruti visu atcereties!!
Meginasim sakt no sakuma, bet nu rakstisim ne visu, bet , kas " ienaks prata", rakstot!
Skiet, tas tiesam bija sen atpakal, kad ielidojam Sidneja no Singapuras un devamies pie AUS latvieshiem, pie ka bija sarunats jau ieprieksh, kur ari satikam vaacu meiteni, kas Australija raksta doktora disertaciju par aborigeniem- un taa mes daudz ko uzzinam par AUS istajiem iedzivotajiem- viedokli no malas - t.i. uzzinam cik dazreiz australi ne visai labi pret tiem izturas, tos pamatigi ierobezhojot. Vacu meitene mums ari atzime kartee vietas, kas jaapmeklee talakajaa celjaa, jo vina AUS apcelojusi vairrakkart...tacu velak gandriz ikviens, ko satiekam iesaka kaadu "must see" vietu - bet lai taas visas apmekleetu, te vajadzetu palikt veel un veel...un to AUS plashumu aptveram tikai tad, kad esam uzsakushi celojumu talak uz Melburnu un tad pa Great Ocean Road uz Adelaidi noiretajaa Wicked van businjaa, kas aprikots ari ar izlietni un krasninu ar gazes balonu.
Caur iespaidigajiem Sidnejas Zilajiem kalniem nonakam taisni uz vakarinam pie “istas” australu latvieshu gimenes, kur tiekam loti sirsnigi uznemti – nakamaja rita plkst.6 reizee ar saullektu ar namateevu dodamies peldeties “atklataja baseina”, kas norobezhots no okeana tik ar rezgi – sajutas ir tik lieliskas, ka paliekam te vel uz vienu nakti.
Pa celam iegriezamies 7mile beach – ar visbaltakajam smiltim pasaule – un jau dodamies prom, kad negaiditi mums parsteidz delfini, kas peld gar pashu krastu, un pirms Melburnas iebraucam ari Filipa salaa, kur liels piedzivojums mums ir mazie pingvini – sezham ar visiem kopa tadas kaa nelielas skatitaju tribines okeana malaa un gaidaam, kas nu notiks, jo vienigais, ko zinaam ir, ka kaut kam janak ara no okeana, bet gruti to iedomaties, kamer tiesham to neieraugam – ar noveloshanos no okeana dzilem ierodas pirmie mazie pingvinini, kas tiek skaloti turpu shurpu un paiet labs laicinsh, kamer tie tiek aaraa un garam skatitajiem dodas pie savam gimenem kaut kur uz salas (jo tikai dalja ir bijusi medit) – dazhiem vederi ir pamatigi pieesti un tiem pat ir gruti kusteties – bet visi kaa dzentelmeni smokingos palidz viens otram un nesudzas, ja tiek ieskaloti atpakal okeana, gaidot parejos biedrus! Velak sala skiet pilnigi pingvinu apdzivota, jo visur tumsa manaami to baltie vederini un no visam balsim atskan mazo pingvinu saucieni!Tai vakaraa pirmo un vienigo reizi braucam pa Australijas celiem tumsa, jo tikam jau bridinati par kenguriem lielu cilveku lielumaa, kuri pamostas vakaros un skrien virsu mashinam – mes ari ieraugam vienu, kas apzhilbis no mashinu gaismaam parbijies seezh pa vidu mashinu straumei. Par laimi nepiedzivojaam dzivu kenguru skrienam uz celja, tik redzam vairakus, kuri vairs diemzhel neskries. Seit patiesam saprotam “kengursitamo” nepiecieshamibu mashinu prieksha. Turistiem kenguri ir kaa izklaides objekts, bet vietejiem tie sagada galvassapes, kaut gan ari tos loti aizsargaa. Nogarsojam ari kengurgalu, bet pie sirds taa negaaja ne pec garshas, ne ari, zinot, kas tas ir.
Tai vakara velu ierodamies pie latvieshu kundzes Melburna, kas, budama savos labakajos gados – 83 gadu vecuma – aktivi laizh ar mashinu un darina skaistus zimejumus uz stikla (viens no tadiem ari Latvija -Arhitektu savieniba) – mes priecajamies par vinas dzivesstastiem, kas skiet neizsmeljami un viens par otru interesantaks. Atkal jau zhel, ka varam te palikt tikai 2 naktis un ari Irenes kundze par to nav ipashi prieciga.
Pa Great ocean road, kuru tiesham var raksturot viena varda – GREAT – dodamies uz Adelaidi, pa celjam piestajot Apollo bay, kur surferu chempionats paredzets diemzhel tikai lieldienas, bet vienalga atkal varam mielot acis un sirdi ar daudziem profesionaljiem, gatavojoties lielajaam sacikstem – tiesham skiet, varetu verot un verot, kaa mazi un lieli tiek galaa ar lielajiem vilniem. (2-3 m). Pa celjam serfotajus redzesim 99% pludmales (kopa te tadu Australija 7000) – lielas un mazas pilsetas – un pa celjam jau uzzinam, kuras tad ir taas “iistaas” pludmales ar “ labakajiem” vilniem un to “ganitajiem”. Talak, protams, redzam slavenos 12 apustulus, kas slejas no okeana, ka ari liels piedzivojums ir koala, ko peksni ieraugam aizmigusu uz viena koka briivaa dabaa.
Pec edienreizem, ko esam gatavojusi savaa businja, vai uz“free barbecue” pa celam (Australija tiesham ir looti eerti celot-jo pa visu ir padomats – un tualetes un barbekjuu tiek katru ritu kartigi tiriti un no ritiem loti ertas ir pludmales aukstaas dushas), briniskiga parmaina ir ciemoshanas pie Veltas tantes Adelaide, kur izbaudam “maaju sajutu” no sirds, ka ari izgarsojam garsiigaas vakarinas un garsigos viinus viinu dariitavaas, kur dodamies ar Veltas tanti un vinas draudzeni Gitu un nakamaja diena cita AUS latviete Inese ar savu draugu mums izraada savus “marine” klubus, kuros tie ir aktivi zeegeleshanas klubu biedri. Ipashais parsteigums ir sarunata tikshanas uz jahtas pie taas 89 gadu vecaa kapteina, kas uz taas tagad ari dziivo, un veljoprojam laizh pa udenjiem – vinsh ari rada ierakstu no kada riita TV shova, kur tas tika intervets.
Apmeklejam ari Adelaides zoo (un velak, apmeklejot izslaveto Australian zoo (kur paturam rokaas koalu – Ievai rokaas) jau Australijas otraa krasta, secinam, ka tiesham laimejas, ka apmeklejam zoo ari Adelaide, jo, atrodoties kalna augsha, tas ir liels platiibaa un simtiem kenguri skraida visapkart briivaa dabaa – zveri nav tik izlutinati kaa Australian zoo , kur kenguri to vien dara kaa gulj ar kaajaam gaisaa, un tie ir aktivaki, kaa ari apmekletaju te ir daudz mazak), kur ieraugam ari reto Tasmania devil.
Un tad jau lidojam pari Australijas tuksnesim uz pavisam otru galu Cairns, kur, jau izkapjot no lidmasinas, jutams lielais tropu mitrums un savaa zinjaa klimats te atgadina SEAsia. Soreiz musu bagazha saturaa bija loti “daudzveidiga” - dodamies celjaa kaa musu senchi padomju laikos, braucot majup no bagatam pilsetam t.i.Maskava u.c.- esam apkravushies ar pleznam, pannu, miltiem, kartupeliem, katliem, durshlaaks, kas bus noderigi atkal nakamajaa businjaa! Domajam australjiem brinumi bija lieli, kad viens no maisiem pie check in bija jaapaarkraamee, jo mizojamais nazis bija palicis taa apaksaa, bet tas bija janoliek lielajaa bagaazhaa.
Pec vieteejaa australja ieteikuma uzbraucam vel nedaudz augshup uz Port Douglas, kur dodamies nirt/snorklet ilgi gaiditaja Lielaja Barjerrifa, kur jau atkal sastopamies ar pavisam citado un neaprakstamo zemudens pasauli- un skiet krasainos koralljus un zivis visaas spilgtajaas kraasaas varetu verot un verot. Tacu diemzhel taadu kaa mees deelj korallju rifs tiek arvien vairak bojats , kaa ari tas arvien vairak izbalo. Un velak nopriecajamies, ka esam atbraukushi seit, jo Witsundays salaas, kur visi backpakeri masveidaa dodas nirt ir uznacis lielais ciklons un nekada nirshana te nesanaaktu.
Pa celjam satiekam daudz vietejo, kas vel vairak mums liek parliecinaties, ka australji tiesham ir loti draudzigi (mus ari aicina ciemos – bet diemzhel biezhi esam laika ierobezhoti) un vinji juutas laimigi, dzivojot pie okeana – un kas mus loti parsteidz – 6 no riita, kad celamies, domajot, ka ielas bus tukshas un klusas – skiet 99% australju lidz pat loti sirmam vecumam skrien gar pludmali un/vai peld un/vai vingro specialas treninjgrupaas.
Ipashi japiemin pilsetina Agnes Water, no kaa negaidam loti daudz taas mazo izmeru deelj, bet galu galaa taa iepatikas tik loti, ka paliekam te uz vairakam naktim (so vietu ari Cooks pirmo atklaaja, meklejot lielo kontinentu). No rita 6 nelielais staavlaukums pie pludmales jau ir pilns ar mashinam, jo ir uznacis “lielais” vejsh un visi “ruudiitie” serfotaji labakajos gados jautraa noskanojumaa un nepacietibaa dodas vilnu mediibaas. Un soreiz ari ir ilgi gaiditais kaitoshanai labais vejsh un izradas shaja pilseta darbojas kaads francuuzis, pie kura kaa instruktors ari strada cits francis – kas sheit ari gatavojas kaitoshanas pasaules tuurei, kur dosies ne pirmo reizi kopaa ar Francijas komandu (vins ari “nosertificee” Edgaru). Kaitoshanai idealo vietu francuzhi ir atradushi nacionalaa parka otraa malaa, kur kaitojot pa lagunu var iebraukt okeana – un atrasties uz Lielaa barjerrifa.
Talak jau brauciens ved caur Brisbeni, Surfers paradise (kur saulei vajadzetu spidet 360 dienas gadaa- un mes tieshi trapamies vienaa no taam atlikushajam 5 dienam), Bayrons Bay un labi, ka aizkavejamies tur uz vienu dienu, jo, ja butu braukushi dienu atrak, nebutu nekur uz priekhsu tikushi, jo Autralija ir uznacis neredzeti liels lietus un pat lielais celsh ir appludis un noslegts – ari mums vel “palaimejas” ieraudzit kaa izskatas iisti pluudi ne tikai TV ekraanaa, bet ari dzive un jasaka skats ir diezgan baiss un tikai apjaust var bruunaa uudens “lielo varu”, kurai nevar pretoties. Nakamajaa nakti, gulot businjaa, lietus, kas sitas pa jumtu, skiet divtik specigs jau no iedomam vien!
Jaa, vel viens no gadijumiem, ko ar prieku atceramies – pa celam satiktie fermeri, kas iztirgo savus atlikushos mango krajumus – sezona iet uz beigam un uz lielveikalu tie nav velejushies vest pardot- un tad vel nenojausham, cik galu galaa neticami garshigi bus 16 lielie (vel tai bridi pazaljie) mango kastee par 14 $ - un jaa Mango tiesham mums skiet garsigakais kas var but (un joprojam domajam, kapec gan nenopirkam vel ari otru kasti)!
Un jaa, veel viens moments (gan ne tik omuligs shaja siltaja vietaa – drizak sausmu filmu cieniigs) – peksni, braucot pa galveno highway, celja malaa ieraugam kaut ko nesaprotamu – apstajamies un tad tikai saprotam/sadzirdam, kas tas ir – uz milziga koka, kas noliekushies pie zemes un bez nevienas lapas (drosi vien butu japrasa kadam biologam, kapec tieshi sii vieta izveleta) – tuukstoshiem apbernojushos SIKSPARNUS. Skats un skanja tiesham ir shaushaliga un tikai, jau braucot prom, ieraugam ziimi celja malaa – aaraa no mashinas nekapt (ko bijam izdarijushi) un klat neiet, jo siksparni sai laikaa var but looooti agresiivi, jo aizsargaa savus tikko dzimushos beernus (skat. ari bildees, kur tie izraadaas visaadas pozaas).
Bet nu gribam nobeigt sho staastu ar ko pozitivu – taadu kaa bija viss shis celojums – un pateikt, ka tiesham varejam apprakstit tikai pavisam nelielu dalju no saja kontinenta piedzivotaa un skaidrs ir viens – sajaa valstii kopaa ar ausiishiem skiet ir VISS, ko vien cilveks var veleties – un loti gribetos te atgriezties veel un veel.
Talak dodamies uz vairs ne tik silto Jaunzelandi, par kuru australji ir izteikushies kaa par “worlds best kept secret” jeb “The adventure capital of the world”!
Kaa vienmer bildes ir kopa ar stastu, bet ari bildes pagaidam tikai dalja - un tad jau parejas, esot maja!
